| |
[28. Sep 2004|17:15] |
es jūtos kā jukusī par kuru visiem allaž viss ir skaidrs un zināms pat nenosakot diagnozi no kā kur kas radies.
Jūs mani pārprotat balstoties uz veciem lauriem, balstoties uz manu pagātni.
Tie ir citi laiki, cita es, kad reiz to sapratīsiet un man beigs sviest sejā kko par kko kā nemaz nav.
kad iet ar humoru, man pretī noliek bluķi
kad domāju nopietni man pretī smaida
ko man darīt m?
es nevēlos neko sarežģīt, nevēlos neko graut.
esmu nogurusi no pagātnes nastas, ko jānes tā vai tā, lai arī šodiena jau ir cita.
druzja,budjim žiķ družna!
p.s. mans priekšnieks man atnesa vīna glāzi un koķeti smaidot un vilinot ārā, kas tad lūk no dzērieniem man garšo sita man kanti, ak, mani tak jau uzrunā mīļformā "zaņuks/zanīte" well, es te tik workoju 1nu nedēļu reāli, jo šī ir otrā - ak jēziņ, amizanti, visnotaļ, bet bišķ neērti, kad tās citas uz mani lūr ar tādām acīm...
ghe, mani izmanto kā zinātāju PC un sauc palīdzēt un jautā ko es un kā domāju ( un es atrisināju problēmu, ko viņi nespēja atkost 'ģeniāli') - visnotaļ patīkami, ka kāc novērtē :) ak jā, jā, novērtē mans mīļotais priekšnieciņš :) |
| |
