vakardien es apmulsu visvairaak no visiem gadiijumiem, manupraat.
bet kaa gan citadi. es uz tevi biju skatiijusies visur. tv, zhurnaalos. un te *baac*. tu esi man blakus. blakus kaa vienkaarshi persona. plus veel arii tava draudzene blakus. tachu tici vai nee bet mani sensori sajuta arii nelielu apmulsumu tavaa pasaulee. varbuut man tikai taa liekas. bet arii. tu veelaak apseedies man blakus un es kaa muljkje tikai runaaju un runaaju. tagad to atceroties tikai situ galvu pret matraci un saku ka es esmu muljkje. nu es neko nevaru sev padariit. es nevaru atsleegt savu aizsardziibas/apulsuma kopiigo sisteemu.
viss. jaaaizmirst.
bet tik tieshaam nebiju gaidiijusi ka tu buusi tik jauks. un veel aizejot tu teci "gan jau ka vasaraa veel tiksimies, vai ne?"
un kaadeelj man katram vaardam un kustiibai ir noziime?lai gan patiesiibaa droshvien tikai izdomaata?
klausāmies...: |
vaardi izskan klusi chukstot |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}