Pilota memuāri.

Vislabāk par notiekošo runā procesi paši par sevi, jo pārējais galu galā ir tikai atspoguļojums. Lai kā tur arī nebūtu, pēdējā laikā ar apbrīnojamu precizitāti ir sanācis apgrozīties sastrēgumos un sastrēgumstundās. Ne jau nu gluži tā, ka tas mani skartu, bet drīzāk tā, lai varētu ar vēsu prātu uz to paskatīties caur auto logu un tomēr no malas. Tātad, darbadienas vakars, Valdemāra iela. Korķis. Korķi veido automašīnu straume un... 5 trolejbusi rindā viens aiz otra. Turklāt - pustukši vai pat pavisam tukši!! Kāda runa var būt par kaut kādu sabiedriskā transporta prioritāti, ja neviens ar tiem nebrauc. Un kur gan Tu aizbrauksi, ja stangas tur pie vadiem! :D Maršruta mikroautobusi - pārbāzti, taču lavierē, cenšas un beigu beigās arī aizbrauc.
Vidējais autovadītājs brauc ar vidējās klases auto, sedana vai universāla versijā, un viens. Retāk gadās redzēt divus cilvēkus auto salonā un tikpat kā nekad - trīs vai vairāk. Visi izskatās diezgan apmierināti par iespēju nomest zemē stundu vai vairāk sava laika (kurš jebkurā citā brīdī ir bezgalīgi dārgs), lai varētu feini pasēdēt un papīpēt. Kāds kaut kur nogriežas, cerēdams tikt ātrāk un tālāk, bet es neesmu īsti drošs par šādu centienu efektivitāti.. Rīgas centrā taču nav uzvbūvēta vēl kāda jauna iela, maģistrāle vai varbūt pontonu tilts atjaunots..

Principā sastrēgumu itin labi var izmantot gulēšanai, ja negadās atrasties pie stūres... :)