Kad kaite top zināma,tad mazliet vieglāk paliek. Kaut kas tur iekšās jūk un brūk, kā rezultātā rodas nepieciešamība vismaz uz laiku absolūti izmainīt dzīves veidu.
Atzīstos, man jau apriebies ik pa rītam skriet uz tualeti un pūst kā vējiņam,kas trimdniekus uz kurzemi ved. Pēc vakardienas tas tagad izpaužās makten nellāgi.Lai gan pasākums bija uz goda.tā lūk.

Vēl man ir veselas 2 nieres. Kādam nevajag?