Pierro

Jo slimaak...


September 1st, 2007

(no subject) @ 03:50 pm

Šis sapnis atstāja nepatīkamu garšu mutē.

Stāvēju ar viņu tornī, no kura varēja redzēt visu pilsētu un skatījāmies viens uz otru. Vienā mirklī mūsu lūpas sāka tuvoties. Sakļāvāmies skūpstā un es skatījos viņas aizvērtajās acīs. Pēkšņi viņas acis atvērās un skatiens izdvesa "Piedod". Es jutu, ka kaut kas pa barības vadu norit vēderā un atgrūdu viņu. Mute tārpu pilna. Izpļāvu tārpus un skatījos viņas sejā pēc atbildes. Tā nelika ilgi gaidīt. Pretīga kņudoņa vēderā liecināja par to, ka tārpi vairojas milzīgā ātrumā. Tie līda augšā pa kaklu līdz atkal nonāca mutē. Vairs izspļaut tos nevarēju, jo sajutu krampjus. Zobi nepārtraukti sitās savā starpā saskaldot tās jaunos iemītniekus. Es jutu, kā palieku mazāk.

Nē, es vēl nevaru savu galvu kontrolēt.

 

Comments

 

Pierro

Jo slimaak...