| |
[18. Okt 2004|10:47] |
| [ | es jūtos: |
| | cenōs smaidīt, dzīve ir skaista! bet nevienmēr viss izdodas | ] |
vakardiena būtu izdevusies patiešām laba, ja vakara beigās pirms došanās uz nmājām no māsīcas nebūtu atkal es zaudējusi samaņu uz vairākām miūtēm..
gr atsitu galvu pret skapīm un tad pret durvīm.. un nokritu uz grīdas. pēc liela daudzxuma ledus un ožamā spirta es atguvu samaņu.. tagad mani sāk nomocīt jautājums, kas ar mani ir? atbilde - nekas [vismaz tā es vēlētos]
šodien ar mokām spēju pastaigāt, sajūta tāda it kā būtu nenormālas paģiras, vakar vispār bez palīdzības paiet nevarēju! sasodīts |
|
|
