Bet tagad es budisma, dzenbudisma, Indijas, Tibetas pētīšanas nometīsu pie malas, jo gribas uz brīdi pievērsties vecajam, labajam Borhesam... Ilgi nav lasīti viņa grūti izprotami "murgi", bet nupat ļoti prasās pēc kā tāda.. Mistiska un neizprotama. Un neatkārtojama.
Gulēt? Vajadzētu jau iet gulēt, bet ņemot vērā cik daudz gribas izdarīt, būtu grēks iet gulēt...
Bet tomēr lielāks grēks ir atņemt sev un veselībai tik nepieciešamo miegu... when will I ever learn that?...
Es zinu, ka rītdien jutīšos galīgi izpumpēta, bet es zinu to jau kādu 1492. reizi, taču tik un tā neņemu vērā.

Un vai vispār var aiziet gulēt, ja katra ķermeņa šūna cenšās ieklausīties Sāras 'Angel'? Tā dziesma liek pacelties pāri sev...

Gads. Jā, vesels gads...
...but time goes by so fast, wondering how I ever made it through...