(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Nov. 9., 2009 | 06:56 pm
mood: vēl nomodā
music: cooooooldplaaaaay
agrāk es nevarēju samierināties ar to pieklusināto dialogu manī vai ar tām smacīgajām, čerkstošajām balsīm man galvā, tās deva sajūtu, ka esi kaut kas īpašāks nekā kurš katrs pilsonis, jo atgādināja sirdbalss čukstus vai vēsti no augšas (Dieva vai NLO - viss viens), bet tagad es pie tā esmu pieradusi un iemīlējusi, jo ir jāsadzīvo ar saviem vistuvākajiem - pesimismu un optimismu, un to nejauku čiku - realitāti.