Vulkāns miesās uzsprāgst, metot pa gaisu žulti, taukus, strutas un spermu. Notraipot visu, kas apkārt.
Kur es ņemu to visu šmuci, ko izmest? Es esmu lietus vīriņs, vēja tēvs un saules vergs. Bet pie tā visa es esmu arī Švammes imitācija.
Kā sūda grīdas lupata uzsūcu visu jūsu draņķību un vēršu to smieklos. Mirklī, kad mēģināsi man uzgāzt to visu, es smiešos, bet tu sevī radīsi tikai jaunas strutas. Un brīdī, kad tās vairs neradīsies, es smiešos, uzsūcis visu, ko piedāvā. Ko nevēlēšos smieklos pārvērst, to tādu pašu, jēlu un glumu pretī spļaušu.