Par spīti tam,ka visu mūžu kāds apgalvojis, ka man ir spilgta iztēle, es tomēr neesmu vizuālās atmiņas tips, bet gan audiālās. Visas lietas un notikumus asociēju ar skaņu, viss manā galvā noskan un tikai tad parādās bilde. Audiālās atmiņas tipiem ir grūtāk atcerēties dažus failus, jo ne visiem notikumiem piemīt skaņa, tāpēc mēs ilgāk domājam līdz uztaustam skaņu, kas saistās ar šo notikumu. Cilvēkus es labāk atceros pēc balssnekā pēc sejas. Un bieži vienatnē izsaku plānus skaļi, lai atcerētos, kas jādara.
Tas nenozīmē, ka man ir labāka dzirde, tikai vienmēr svarīgāk ir nevis kā zīds spīd, vai kā slīd caur pirkstiem, bet kā tas maigi nočaukst :)