aptumšotā versija - par tavu klusumu

eu, klusums taču nesimbolizē ne nāvi, ne beigas, ne tukšumu. visas augstplauktu teorijas ir tikai teorijas. klusums ir zumošs mākonis, ko pluinī debesu caurvējš. nu, to debesu, kas bēniņos, kur dzīvo domas. tur dun potenciālie vārdi, kurus vajadzēja teikt, un no turienes krīt laukā tie vārdi, kas tā arī palika nepateikti. tie, kas pārtusēja jēgu, vispirms aizsmaka, kļuva par čukstiem, un tad laika elpa sakaltēja tos pavisam. tur viņi visi zemē čab kā pērnās lapas.

es interpretēju tavu klusumu radoši. tertium, etiam secundum non datur. bet kaut kādā brīdī man tomēr sažņaudzas kuņģis, atskārstot, ka vispatiesākās mīlestības vēstules ir tās, kuras pēc tādām nemaz neizskatās. galīgi, pilnīgi un nemaz. arī neatbildētās. it īpaši neuzrakstītās. klusums vienmēr ir daudznozīmīgs.