oktobra atvasara:
Biju tik tieva, ka izkritu caur zirnekļtīkla spraudziņu. Iedomājos visu, ko gribu paveikt, tāpēc sāku ar
mazo sava mīļā sātana(otrās sejas) dresūru. Es mācos mazgāt traukus un salikt lietas atpakaļ pareizajās vietās.
Tāds bērnišķīgs lepnums - es protu aiz sevis savākt! Man ir smuks un kārtīgs dzīvoklis un sātans mazgā traukus
pēc sirsnīgām vakariņām.

Pirms miega pēdējā laikā mani atslābina Massive Attack visi albumi pēc kārtas. Tas arī laikam rada tos interesantos sapņu notikumus no kuriem grūti pamosties. Vakar biju visās krāsās ziedošā dārzā kopā ar vismīļākajiem cilvēkiem, kuri nemaz nezin, ka man viņi tā patīk. Mēs visi dzērām masalu un bijām ļoti laimīgi. Tik laimīgi, ka mirdzējām un mirdzēja gaiss un ziedi vasaras saulē. Lidoja taureņi un papagaiļi, čaloja ūdens. Tiešām sapnis uz kuru labprāt pārceltos dzīvot līdz mūža galam. Mirdzoši un laimīgi, jei, sūtu draugiem šo labo vēlējumu. Arlabunakti,