nevaru neko padarīt, ar satraukuma skaņu ēdu un gaidu, kad beidzot viss beigsies. grafika uzkopēsies pati, kamēr es ēdu, marmori paši imitēsies, visi stiprie dzērieni pazudīs no zemes virsmas un es atkal būšu laimīgs cilvēks kā pirms 30 gadiem