| |
[Nov. 9th, 2004|10:57 am] |
Sākumā bija šoks,
Tad izmisums,
Pazemojums,
Sāpes,
Cerība,
Tukšums.
Nekā,
Skumjas,
Miers,
Atkal cerība,
Vilšanās,
Visbeidzot dusmas…
Uzcelšu savā sirdī pili tām dusmām, ko jūtu. Uzcelšu troni, lai tikai tās paliktu manī. Lai neļautu vairs lieki cerēt, mēģināt piedot, noticēt atkal…
Vakar kaut kad starp nomodu un miegu redzēju vīziju - mana sirds lēnām apledo. Pārklājas ar plānu ledus kārtu. Centimetru pa centimetram, lēnām sasalst… |
|
|
