| |
[Jul. 25th, 2007|12:06 pm] |
|
Es naktīs rakstīšu špikerus, kamēr tu guli, lai tad, kad tu pamosties, man būtu, ko teikt. Bet es zinu, ka pateikt neko nevarēšu, tāpēc atstāšu tos tev zem spilvena. Un tu uzdosi tos par savām izvilktām lozēm, izlietām laimēm un pārkostiem cepumiem. Jo deserta Menu šovakar: tava mēle sagriezta šķēlītēs un tavas sirds pudiņš kā mencas guza piepūsts pludiņš – no balona gumijas mutē iesūkts burbulis. Tu esi krukulis. Jā. Tu esi kurkulis. |
|
|
