Kamēr es pavadu jau otro vasaru pēc kārtas līķa bālā iedegumā un uz jūrmalu ne reizi neesmu aizgājusi, tikmēr ar citiem notiek trakas, smieklīgas lietas, brīžiem no sērijas - OMG, varbūt vajag mazāk lietot grādīgos... :D Tomēr,par to visu domājot, varbūt man pat drusciņ skauž, nē, ne skauž, bet tā kā žēl, ka ar mani nekas tāds sen nav noticis...
Bet es strādāju, jo man ir jāstrādā. Rīt būs pagājis jau mēnesis kopš esmu jaunajā darbā un es nebaidīšos teikt - man patīk. Protams, arī tur ir vairākas nepatīkamas lietas + visas pēdējo dienu kataklizmas ar datoru u.tml., bet...BET atšķirība no THR ir tāda, ka man patīk paši pamati... Tieši tāpēc bez iebildumiem (vien ar nelielām bažām) piekritu strādāt bez brīvdienām pašreizējā situācijā, kad viena kolēģe atvaļinājumā, bet otra - slimnīcā. Protams, uztraucos, vai varēšu izturēt tā nonstopā, bez brīvdienām un cik ilgi tas tā būs, bet saprotu, ka labāk par to nedomāt, vnk dzīvot un strādāt. Cenšos. :)
Pēc ilgāka laika parunāju ar mammu un sajutos kkā baigi labi un mīļi. Viņa teica: "Kamēr vari, strādā..." Paldies, mammma!
Viss būs labi! Visam ir jābūt labi!

Be safe and always kind!
Bučas!

A.



P.s. Hope to meet someone, who will truly understand me and my books!