Tikko vienai "draudzenei" draugiem.lv uzrakstīju ļoti lietišku un vēsu komentāru pie ieraksta par to, ka citi viņu "kauninot par atklāsmēm". Skuķītis izšķīrās no puiša un nu tracina apkārtējos nu jau mēnešiem rakstot dienasgrāmatā 3-4 ierakstus dienā par bezmiegu, brīvību un citām muļķībām. Zemteksts- atnāciet tak kāds un samīļojiet/izkniebiet mani.
Ārprāc, kāda es esmu ciniska maita palikusi. Pati pirms pāris gadiem arī tāpat uzvedos. Izšķīros no puiša un terorizēju šo ar vēliem telefona zvaniem. Jaunības glupums. Tikai pēc laika sapratu, cik pazmojoši un bezjēdzīgi ir savu vājumu izrādīt ne īstajiem cilvēkiem un ne īstajā laikā.
Cheers! Man tagad būtu jāraksta rīkojumi, a kaut kā uz klabošanu velk.