mikele

Es vairs neskaitu dienas. Nav jēgas.
Bet pāris dienu atpakaļ, tad, kad latviešu draugi bija atbraukuši ciemos, viņi lika saprast tik daudz, tik daudz...
Tieši tik, cik daudz man kādreiz nozīmējuši cilvēki, par pārīti es domāju arvien, žēl tikai, ka vienmēr tie ir tie... tā kā "Peaceful warrior" teica,
"The people that are the hardest to love are usually are the ones who need it the most."
Vai ne gluži tā, bet domu sapratāt.

Labi, ka dzīve ir parādījusi, ka var būt it kā normālas attiecības, var. Bet attiecības nav mīlestība. Un mīlestība nav normāla. It nemaz,
un es tāda, mazohiste, vajag, lai visu laiku rauj un plēš, tā, lai visu laiku asaras, un visu laiku,
lai var radīt (vai raudāt?).
Muļķa, muļķa es.

Tā nu dzīvē iekārtots.
Tā iekārtots manā dzīvē.