| |
[28. Apr 2009|01:55] |
Putniņš teica, ka mēs varam pārtikt tikai viens no otra. Savukārt tēvs vienmēr mācīja, ka "mīlestība nāk un aiziet, bet ēst gribās katru dienu". Kam tagad lai tic?
Jau pailgu laiku neko neesmu rakstījusi. Arī ne vietās, ko speciāli izveidoju, lai pierakstītu savus tematiskos atzinumus par dzīvi un vispār. Ai, ko nu tur daudz - kā Platons teica - rakstītais vārds daudz vājāks par teikto, iespējams - tas arī liek klusēt. Bet šis kā mēmajam - vienalga, pat ja kliedz, tas beigās izrādās klusums. Kliedziens jau ir, tik nav skaņu, ko citi dzirdētu.
Vairāk par visu man tagad gribas mājas. Ar sprakšķošu kamīnu, kaķa murrāšanu un siltiem pirkstiem matos. Bet māju man, šķiet, tā īsti vairs nav. Atkal jau. Varbūt vienīgi pie Viņa krūtīm, kad sirsniņa murrā pie auss, augums met dzirksteles un silti vārdi slidinās pa matiem. Bet dažkārt mani pārņem neticība. Par sevi jau laikam... Es tālāk neturpināšu. |
|
|
| Comments: |
Piedrāzt ko platons teica. Ir tikai tava pieredze, pozitīvi vai negatīva. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}