Es rakstu sūdīgu dzeju, kas patīk tikai man pašai. Vispār tas ir likumsakarīgi, jo es jau arī rakstu tikai sev, nevis tiem bezgaumīgajiem pseidointelektuāļiem, kas nav spējīgi uz konstruktīvu kritiku un aprobežojas ar "man te kaut kas nepatīk", vai arī "es to rindiņu būtu rakstījis savādāk". Vienīgā problēma, ka dažreiz uznāk vēlme nopublicēties kādā muļķīgā forumā.
Un tā patiesi ir vienīgā problēma, ar ko man jātiek galā- jāpārstāj publicēties. :)
Un tā patiesi ir vienīgā problēma, ar ko man jātiek galā- jāpārstāj publicēties. :)
Es tepat vienu ierakstīšu, ja gribi pārliecināties.