| ... |
[Mar. 30th, 2005|08:03 pm] |
vasara beidzās - drīz klāt būs ziema...
es jūtu,ka nav vairs aiz kalniem tā diena...
taa staav man priekšā kā balta siena...
tā nenāks viena - tā nenāks viena...
ar to nāks kopā ari sals...
un tas arī būs manu sapņu gals...
vienīgais.kas to atsver ir maigais,baltais sniegs...
par to priecāties man neviens neaizliegs...
jo tas starp mani un ziemu ir vienīgais sakarnieks...
es jūtos kā spiegs...negaidīts un lieks...
jo neviens uz zelta paplātes man siltumu nepasniegs...
esjūtu kā sastingst mana elpa - man ir auksti...
sirds man kaa pamesta telpa - jo sapņos nevienu nesatausti...
es gribu,lai tu manā sirdi kā pavasara zieds atplauksti...
man ir auksti...sauliit ātrāk austi.... |
|
|
