| 4. Jan 2007 15:30 vai tu atceries tās grāmatas, ko bērnībā lasīji?
pirmo grāmatu?
mīļākās grāmatas?
kāpēc tās tev patika?
par ko tu smējies, kur līdzi raudāji?
es nesen kādu iepazīstināju ar trollīti Muminu, par Karlsonu arī viņš neko nezināja, par Nezinīti nemaz nesāku muti dzesēt. Asterikss un Obelikss viņam. ha. vēl vienīgi Vinnijs Pūks - to jau visi zina. arī tāda salīdzinoši sirsnīga grāmatiņa. lai gan eiropeiskajā kultūrā sirsnīgums... nu nav viņa tur diez ko. varbūt valoda tam neder. latviešu valodā tik daudz deminutīvu, nu vēl vācu valodā ir, spāņu valodā ir... bet neprot viņi... sirsnīgums ir zemnieku īpašība, vienkāršu ļaužu priekšrocība. latvieši bijuši zemnieki ļoti ilgi, tamdēļ arī vēl protam pa sirsnīgam. krievi arī prot, ja grib. reizēm grib.
ehhh, atkal jau iešļūcu diskriminācijā. piedodiet. visur var atrast sirsnīgus ļaužus. tikai svešā zemē grūtāk atšķirt.
un tomēr tu paskaties, ko tagad bērniem dod lasīt. sirsnīguma tur diez kāda nav. bet kas tas par cilvēku bez sirsnīguma. tādas aukstas klaberkastes sanāk. bērniem jau ir iekšā sirsnīgums - tikai nevajag ļaut aizmirst, sirsnīgumu nogalināt nevajag.
tā lūk. kā cilvēks veidojas.
paprasi, ko bērnībā lasīja, un redzēsi, kā cilvēks domā. ir doma    |
