JAUNAIS AMADISS
Kad vēl biju mazspuisīts,
Mani ieslēdza;
Ilgus gadus vientulīts,
Kā iekš tinekļa,
Es tur sēdēju.
Zelta fantāzija, tu
Laiku kavēji:
Kļuvu dedzīgs varonis
Kā princīts Pipī,
Pasauls staigulis.
Kristālpilis uzcēlu,
Grāvu grūvumā,
Dūru spožu zobenu
Pūķiem vēderā;
Vīrs kas virs, ne nieks!
Glābu tad kā bruņinieks
Sivi princesi;
Pacienāts no skaistules
Tiku mīlīgi;
Galants biju es.
Viņas skūpsti - dievišķi,
Degošs vīna kvēls.
Iemīlējies nāvīgi! -
Ietīts bij tās tēls
Saules spožumā.
Kas man viņu aizveda,
Manu mīļāko?
Vai tik ātri bēga jau?
Kur tā piemājo?
Vai turp ceļa nau? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
