| Nakamās dienas - tām jābūt labām. Un ražīgām! |
[Jul. 28th, 2011|11:56 pm] |
Esmu saskumusi. Šķiet, ka visi uz mani ir dusmīgi. Esmu vārījusi ziepes šonedēļ. Jūtos kā nopērts suns, kurš visu atlikušo dzīvi nolemts pavadīt būrī. Uz mirkli salikās, ka pēkšņi sapratu, ko nozīmēja bērnībā redzētais murgs, kurā mamma un māsa mani draudzīgi čalojot ieved kaut kādā iežogojumā, pēkšņi durvis aizcērtās un es apjēdu, ka esmu tādā ka suņu patversmē, kā zoodārza mežonīgo kaķu būrī (viņi tur agrāk bija tādi nožēlojami mazi) un visapkārt blakuskrātiņos gaudo un rej traki un pamesti suņi, bet mamma un māsa pārvēršas par sikspārņiem un neatskatoties ailido. Diezgan baisi.
Es pati sevi apdraudu. Un citi mani apdraud.
Jaizguļās.
Rīts gudrāks par vakaru.
Dievs dod man spēku pārpeldēt to mēslu juru, kas man priekšā.
Un dod pacietību arī tiem, kas mani nikni gaida otrā krastā.
Kaut nākotne būtu gaiša. |
|
|
