All I need is the air I breathe and a place to rest my head!

Vakar beidzot izdevās sazvanīties ar V. Un, jā, es jau zināju, ka tā aizvakardienas skype padarīšana jeb nedarīšana nebija mana vaina. Un kad noskaidrojām, ka viens uz otru nedusmojamies, saruna izvērtās tik pat jauka, cik vienmēr. :) Īpaši mīļi bija V. teiktais, ka ja nu gadījumā es kādreiz izdomāju pamēģināt atrast kaut ko labāku Vācijā, citēju - manas durvis vienmēr būs atvērtas, tu vienmēr būsi paēdusi, tev būs kur palikt un es palīdzēšu kā vien varēšu. Paldies, mīļais, man tas tiešām daudz nozīmē. Protams, tas nenozīmē, ka tgd uzreiz iesniegšu atlūgumu un pēc pāris dienām ar koferiem stāvēšu pie V. durvīm ar mesidžu - te nu es esmu, tagad rūpējies par mani! Nē, bet ir jauki apzināties, ka pastāv iespējas un ja nu, kas, tad... Viss iepriekš minētais diezgan līdzīgās proporcijās tika attiecināts arī uz brālīti manu. Un arī tas man daudz nozīmē. :) Hope to hug you in February 2012, V.!

Mans Ziemassvētku mode rit pilnā sparā... Pusi no sūtāmajām kartītēm esmu jau sarakstījusi, atlikušās jau iegādātas... Rīt iespējams sākšu meklēt dāvanas... Gaidu baltus Ziemassvētkus. Jā, izrādās, ka nedaudz taisnības uz šīs planētas tomēr ir - Ziemassvētkos man NAV jāstrādā!

Lai gaiši, silti un mājīgi,

A.