Ir dienas, kad to nemaz nemani, bet ir citas, kad tā pārbrauc tev pāri kā tanks vai notriec kā ātrvilciens... Kas? Realitāte skarbā.
Pāris dienas mānējie brīnas, kāpēc suns tāds noskumis. Galvenā teorija - mīlas prieki beigušies un viņš ir vnk saguris un saskumis. Kaut nu tā būtu. Izrādās Rauša draudzene Ronda (kaimiņu suņu meitene) nomirusi. Viena no kaimiņienēm gājusi ārā un tur viņa gulējusi, mirusi un mūsu Rausis blakus, piespiedies klāt... Un ne jau vienkārši nomirusi aiz vecuma vai kā, bet gan ... (un tgd es domāju, kā to lai precīzāk uzraksta... pie velna, rakstīšu tā kā tas ir) nodrāzta līdz nāvei. Es pat pateikt nevaru, cik briesmīgi bēdīgi un vnk BRIESMĪGI tas ir. Un tā nu kaimiņienei numur 1, kura viena pati audzina savas meitas un jau piecus gadus rūpējas par uz gultas guļošo māti, un kaimiņienei numur 2, kuras vīrs un dēls ir devušies peļņā uz ārzemēm, nekas cits neatlika kā saviem spēkiem izrakt bedri un sunīti apglabāt. Un šajā vietā man gribas uzrakstīt vairs tikai divus vārdus - LATVIJAS SIEVIETES!!!

Lai visiem ķepaiņiem būtu mājas un vislabākie divkājainie draugi,

A.


It´s gonna take a lot to drag me away from you
There´s nothing that 100 men ore more could ever do
Just like the rain down in Africa
It´s gonna take some time but I know you´re worth fighting for!