kamēr gulēju, telefons piebiris ar M. sūtītām bildēm. tur, kur viņš aizbraucis pēc sava miera, bijis rallija posms vai kaut kas tāds. ne man tas kaut ko izsaka, ne arī gribu, lai izteiktu, bet sausiem ceļa putekļiem uzvirmojot aiz bildē redzamās mašīnas es arī pēkšņi zinu, ka gaidu lietu savā pilsētā. domāju - ja es tur būtu bijusi, droši vien būtu redzējusi to pašu. būtu novilkusi kurpes un ar basām kājām sapratusi zemi. būtu sapurinājusi ceļmalas ābeli, lai neskopojas un atdod mums saldu, sulīgu kraukšķīgumu. bet esmu šeit, iesprūdusi starp vientulību un ilgām pēc neiespējamā.