kādu brīdi man likās, ka ir kautkas apstājies, ceļi sajukuši un debesis likās par traku spožas, smagi melnas.. tā bija slimība.. smaga.. fiziski jutos beigta, garīgi nogalināta.. kas tam palīdzēja? iedomas, neprāts, vējš, pāraudzis vētrā..
man piedāvāja profesionālu palidzību mana mīļa trenere, man jautāja kur es esmu..
es biju projām.. un es atgriezos.. kā? vienkārši ar "KLIK!" viņš man palīdzēja atkal ieraudzīt sauli, izbaudīt nakts gaismu un elpot dziļu elpu.. es atkal mīlu šo pasauli un cilvēkus;
mani zirgi lido spārnos, es arī.. zāle ir zaļa un laime ir man kabatā!
paldies, draudziņ ka tā mani glābi!!! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
