"Gribēšana vienmēr izraisa pretējo tam, ko ir gribējusi, ja nevis tiecas uz augstāku vērtību, kuras īstenošana liek aizmirst slikto un saista cilvēka enerģiju, bet vēršas uz vienkāršu [tās] dziņas apkarošanu, noliegšanu, kuras mērķis ir sirdsapziņai "slikts". Tādējādi cilvēkam ir jāiemācās paciest arī pašam sevi - [tostarp] arī tās noslieces, ko atzīst sevī par sliktām un kaitīgām. Viņš nevar ķerties tām klāt tiešā cīņā, viņam jāiemācās tās pārvarēt netieši, iesaistot savu enerģiju tādu vērtīgu uzdevumu izpildē, kurus viņa sirdsapziņa atzīst par labiem un atbilstīgiem un kuri viņam ir pieejami. Mācībā par "nepretošanos" ļaunajam, kā savā "Ētikā" to dziļdomīgi izklāstījis jau Spinoza, dus liela patiesība."

Makss Šēlers "Cilvēka novietojums kosmosā"


PHILOSOPHY BADUM-TSS

edit:
jap, šovakar futbola treniņa laikā pabeidzu šo grāmatu. feels so good.
ļoti pārliecinošs un daudz skaidrojošs gabals, un beigās būtībā nonākam pie secinājuma, ka dievišķais ir attīstības ceļā - Dievs nav kaut kas pabeigts, nekustīgs, statisks.
nocitēšu jums no grāmatas beigām pāris fantastiskus teikumus:

"Man teiks un tiešām ir teikts, ka cilvēks nespēj izturēt nepabeigtu Dievu, topošu Dievu. Mana atbilde - metafizika nav apdrošināšanas biedrība vājiem, atbalstāmiem cilvēkiem. Tā paredz cilvēkā jau spēcīgu, mundru sajēgu."