Sajūtas - dīvainas. Man ir prieks un man tas glaimo, bet es nezinu, vai to gribu. Es zinu, ka reizēm pārāk daudz domāju un vilcinos, taču tas ir tikai tāpēc, ka man ir bail. Jā, bail, es to atzīstu.

Ceru, ka pārdzīvošu rītdienu, jo tā man būs kā vāveres skrējiens ritenī. Tik daudz kas jāizdara un tik maz laika. Bet labāk tā, nekā sēdēt bezdarbībā, jo garlaicība nogalina! :D