Pilota memuāri.

Tikko kā savilkts gaismas diožu apgaismojums mammas maketam. Tas ir vienkārši, nekā sarežģīta, pāris elementāri aprēķini un viss notiek, lai arī pat vienkārša matemātika mani bieži vien beidz nost. Taču tas viss ir sīkums salīdzinājumā ar manu Grey'a projektu, jo tur problēmas rodas viena pēc otras. Dzirksteļizlāde nokauj sprieguma pārveidotāju, kad to salaboju, tad vairs vienā shēmas punktā nevaru 220V dabūt, tad konstatēju, ka jaudas par maz, tad atkal nav iespējams dabūt vajadzīgās detaļas vai arī tās ir pārāk dārgas lai es vienkārši gribētu eksperimentēt. Jāmācās un jāeksperimentē tālāk.
"Ārā", atskaitot nepieciešamās darbības - aizbraukt, nopirkt/izdarīt, atbraukt - es vairs nerādos. A ko tur meklēt? Man tepat ir ko darīt savā nodabā. Dace & Haris, kā rādās, pilnībā paļaujas uz mani kā kompetentu cilvēku! He. Prieks, ka novērtē zināšanas.
Bračka apstāstīja situāciju, ka no attiecīgās Metrum fileāles cilvēki tinot makšķeres. No 8 brigādēm palikušas esot 4, neko nopelnīt nevarot, šefs pats braukājot, mērot un zīmējot. Nu, un lai arī tas, iespējams, izskaidro, kāpēc būs šance piehaltūrēt, tomēr vēl vairāk liecina par vispārējo situāciju darba tirgū, kas šķiet fantastisks haoss, bet nav jau brīnums, ja visi ceļ cenas, kā tik pašiem iepatīkas (vai, kā gribējās iedot pa ķirbi tai blondīnei šodien tajā Porche Cayenne ar numura zīmi 'Kiska'!! Girbējās. Dikti.).
Nu, es te varētu vārīties vēl. Bet rezumē tad būtu pārāk garš.