Nekas neatgriežas

Parasts

Parasts

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Svētki šeitan. Gar logu pa ielu slīd tukstošiem cilvēku. Nepieauguši. Mazi bērni. Mazi dejotāji tautu tērpos. Šodien gan vēss, bet nekas. Tapat brauksim peldēt. Vai tur vai kas.
Aicināja mani šon uz kapiem. Es: nē, amn citas darīšanas. Pavazājos pa pilsētu, aizgāju līdz dzelzceļam tur aiz Metāla un pīpēju. Un klausījos mūziku. Jā, nu man ir mūzika.
Vakarā būs dzertiņš, tad jau amnīs kur - bet galvenais, atbrīvoties un doties. Un ir vienalga, kur.
Piezvanīju kādai druškai, un arvien pārliecinājos, ka nevajadzēja vispār zvanīt. Fuck!! Nuja, vispā - who cares, dzīvo un staigā, dari, ko gribi. Un ir jauki skriet pa pasauli pa aklo, vienalga kur, bet ir svarīgi - ar ko.

Tad nu, rit jāpalūr Placebo. Otrdien neredzēju, toties iespaidus dzirdēju, sajūta ka es tur būtu bijusi. Vai biju?
Powered by Sviesta Ciba