vēljoprojām nesaprotu kā mani var sajaukt ar kādu citu....
vopšem šodien bija tā - iekāpju vilciena otrajā vagonā, lai brauktu uz Rīgu, eju uz vietu, rokās biļete. nesaprotu ko tā konduktore uz mani tā skatās. apsēžos. pienāk viņa klāt, dodu biļeti, šī smaida. spiežot zīmodziņu otrpus biļetei jautā man: "jūs jau vakar ar braucāt?" es tā neizpratnē skatos... šī turpina: "nu es jūs vakar vedu tak uz dubultiem..." es vēl dīvaināk skatos... viņa: "vai ta nē?" es tā paskaļi: "nē, diezzin vai." viņai manāms sašutums un vilšanās: "kā nē? (klusums)... jūs tiešām nebraucāt uz dubultiem?" es paužot savu nē izteiksmīgi pašūpinu uz sāniem galvu. viņa: "nu tad laikam būs kāda ļoti līdzīga jums vakar braukusi..." es tāda: "jā droši vien." viens neliels neveikli izspiests smaids no viņas puses tiek atdota apzīmogotā biļete.
dīvaini. bet vakar es patiešām nebraucu uz dubultiem. neesmu manījusi arī nevienu sev līdzīgo savas dzīves laikā...
jokaini gan...