nu ļoti, ļoti neveiksmīga šī nedēļa izvērtās :(( Vēl jāpārdzīvo nākamā pirmdiena un lielo bosu smadzeņu skalošana un tad varēs sākt pa jaunam. :| Ehh kakaja ja nevezuchaja! :(((
7/21/0603:51 pm
On one occasion, the three princes came to a farmhouse where an unfortunate accident had taken place. The farmer’s only son had been thrown from the farmer’s only horse and had broken his leg. The horse had then run off and could not be found. The farmer was quite distressed, but the three princes told him not to worry, “It’s too soon to judge; something good will happen.” This country happened to be involved in a war at that time with a neighboring country. The next morning, a squad of soldiers arrived at the house to forcefully conscript all young, able-bodied men into the army. As it happened, the farmer’s only son had a broken leg so he was spared from conscription. Later that day, representatives of the government came by to seize all horses that could be used by the army. But since their only horse had run off, again the farmer was spared. Later, the army lost a great battle and most of the men and horses were killed. What appeared to be an unfortunateevent, the breaking of the leg and the escape of the horse, turned out to be the salvation of the farmer. Some time later, after the war, the horse came home of its own accord, leading several other wild horses. The son’s leg soon mended. And the farmer was happy. An apparent disaster turned out to be a series of blessings in disguise.
Labi jau izskatās :) Tikai es angļu valodu nepārvaldu, pazīstu dažus vārdus, tas arī viss. Neesmu mācījusies, kaut kad gan taisos. Žēl. ://
7/23/0601:02 am
šis te nav tulkojums, tas ir pavisam cits stāsts, kaut arī ir ļoti daudz līdzību.. bet doma tieši tā pati:
Pastāv taoistu stāsts par vecu zemkopi, kurš daudzus gadus nodarbojās ar labības audzēšanu. Kādu dienu viņa zirgs aizmuka projām. Padzirdot jauno notikumu, viņu apraudzīt atnāca kaimiņi. "Liela neveiksme," viņi līdzjūtīgi teica. "Var jau būt," zemkopis atbildēja. Nākamajā dienā zirgs atskrēja atpakaļ, atvedot līdzi trīs citus savvaļas zirgus. "Cik jauki," kaimiņi iesaucās. "Var jau būt," atbildēja vecais vīrs.
Aiznākamajā dienā viņa dēls mēģināja jāt uz viena no nepieradinātajiem zirgiem, tika nomests un krītot salauza kāju. Kaimiņi atkal atnāca, lai izteiktu savu līdzjūtību likstā. "Var jau būt," atbildēja zemkopis. Pēc dienas ciematā atnāca armijas virsnieki, lai iesauktu jaunos vīriešus armijā. Redzot, ka dēla kāja ir lauzta, viņi atlaida jaunekli. Kaimiņi apsveica zemkopi par to, cik labi viss galu galā bija izvērsies viņam par labu. "Var jau būt," noteica zemkopis.
This country happened to be involved in a war at that time with a neighboring country. The next morning, a squad of soldiers arrived at the house to forcefully conscript all young, able-bodied men into the army. As it happened, the farmer’s only son had a broken leg so he was spared from conscription.
Later that day, representatives of the government came by to seize
all horses that could be used by the army. But since their only horse had
run off, again the farmer was spared. Later, the army lost a great battle
and most of the men and horses were killed. What appeared to be an unfortunateevent, the breaking of the leg and the escape of the horse,
turned out to be the salvation of the farmer.
Some time later, after the war, the horse came home of its own accord, leading several other wild horses. The son’s leg soon mended. And the farmer was happy. An apparent disaster turned out to be a series of blessings in disguise.
Pastāv taoistu stāsts par vecu zemkopi, kurš daudzus gadus nodarbojās ar labības audzēšanu. Kādu dienu viņa zirgs aizmuka projām. Padzirdot jauno notikumu, viņu apraudzīt atnāca kaimiņi. "Liela neveiksme," viņi līdzjūtīgi teica. "Var jau būt," zemkopis atbildēja. Nākamajā dienā zirgs atskrēja atpakaļ, atvedot līdzi trīs citus savvaļas zirgus. "Cik jauki," kaimiņi iesaucās. "Var jau būt," atbildēja vecais vīrs.
Aiznākamajā dienā viņa dēls mēģināja jāt uz viena no nepieradinātajiem zirgiem, tika nomests un krītot salauza kāju. Kaimiņi atkal atnāca, lai izteiktu savu līdzjūtību likstā. "Var jau būt," atbildēja zemkopis. Pēc dienas ciematā atnāca armijas virsnieki, lai iesauktu jaunos vīriešus armijā. Redzot, ka dēla kāja ir lauzta, viņi atlaida jaunekli. Kaimiņi apsveica zemkopi par to, cik labi viss galu galā bija izvērsies viņam par labu. "Var jau būt," noteica zemkopis.
nu var jau būt... ka nav tik slikti! ;)
Paldies, Tev!!!