Šo dienu es norakstu uz citām, uzveļu nākamajām uz pleciem to smagumu, kuru nevaru panest uzreiz. Un ik reiz, kad tā daru, tā nesamā paliek vairāk vismaz trīs reizes. Tagad nav svarīgi vai tas pareizi vai nepareizi. Lai ir nepareizi, lai ir traģiski un greizi. Jo kur gan citur šajās interaktīvajās visiem visu sasniedzošajās, panākošajās, panākumiem pilnajās bez maksas lejuplādējamās, bez liekas piepūles iegūstošajās dienās viens cilvēks var likties?
Tāpat kā jūrā ir bēgums tāpat arī cilvēkiem dūša bēg. Tā uzplūst un noplok un aiziet kādam citam. Un tieši tās ir tās dienas, kuras mums ir viss svarīgākās. Jā, jā. Tad nav nekādu simbolu vai pieņēmumu par to, ko esam sasnieguši vai cik daudz cilvēku, cik daudz laba par mums ir pateikuši vai padomājuši. Tad ar nemazgātu muti norīta spogulī ir jāskatās tualetes spogulī un ir jāsaprot- kas tu esi un uz kurieni taisies doties.
Un tad ir vārds- kas definē to, kas jūs esat. Un es novēlu visiem- pašiem definēt sevi un neļauties idejām par to, ka jūsu vārds ir viens no traģiskākajiem latviešu literatūrā.