Ātrāk jāsadara visas lietas, jāpaslēpj grūtums sirdī, jābrauc mājās, parādu nasta jāaizvieto ar labiem stāstiem un pozitīvu dzīves redzējumu. To visu- ar vieglumu un smaidu uz lūpām- tikai priekš tevis vectēv.
Nē, nē- nedaudz cinisma un sarkasma man pašam kājā neiekodīs. Tik interesanti ir sanācis, ka man nu būs jāspēlē teātris sava vectēva priekšā- jo tas ir viss par ko viņš vairs uztraucas- par mazbērniem.
Lai kāds arī viņš ir bijis pudeles mīlētājs, bet es esmu apņēmies uzzināt un izstāstīt viņa stāstu.
+
Un runājot par stāstiem- Griša ir atkal tapšanas stadijā.
Šodien galīgi nolēmu, tomēr piedalīties Latvijas Rakstniecības Savienības izsludinātajā konkursā.
Materiāls pats pamazām sāk krist iekšā rokās. Vismaz skaidrs kāda tipa pašnāvība tā būs. Paldies Socioloģijas eksāmenam un Emīlam Dirkheimam.

"Anomiskā pašnāvība rodas no sajušanās atdalītam no sabiedrības vērtībām. Persona var zināt pēc kādiem mērķiem tiekties, bet nevar piekļūt līdzekļiem šo mērķu sasniegšanai, vai arī persona nezina kādiem mērķiem sekot. Dirkheims atklāja, ka strauju sociālo pārmaiņu periodi vai ekonomiskās krīzes ir saistītas ar visaukstākajiem anomisko pašnāvību rādītājiem." (Tischer, 1996:16)

Vide pati pamazām rodas, tikai jāsāk meklēt prototipus un to, kas vēl varētu piepildīt grāmatu, jo no viena cilvēka traģēdija nedzimst.
Vispār es nezinu cik tas ir veselīgi priekš manis manā vecumā mocīt sevi un rakstīt kaut ko tik smagu.
+
Vai vispār kāds ir lasījis kādu labu grāmatu par pašnāvību? Ok, ir Verters, bet tas ir vecs un neskaitās. Neesmu redzējis nevienu rakstu, grāmatu vai filmu par to kā valstis, sabiedrības, sistēmas samaļ cilvēkus, atstāj vienus pašus vai viņi paliek vieni. Tāda sajūta, ka visi izliekas neredzam šo apstākli, ka tās pārmaiņas no LPSR uz neatkarīgu "demokrātisku" Latviju ir nogalinājušas un turpina nogalināt. Kas pat ļaunāk, cilvēki pret pašu pašnāvības faktu un faktu par vientuļiem veciem cilvēkiem izturas kā pret normu. Laikam, ka mēs maziņie un melnie imitējam augšu. Un tad gribot negribot pie apziņas par to, ka esi palicis lieks nākas izvērtēt šādas- kā smalki saka opcijas ar ieziepētu striķi, tabureti un lustru.
Lūk, kāds stāsts man ir stāstāms.



Literatūras saraksts:
Tischer, L., H. (1996) Introduction to Sociology 5th. edition. Orlando, Florida: Harcourt Brace College Publishers pg.16.