vienīgo apņemšanos, ko atceros, esmu izpildījis - aizbraucu un padzīvoju ārpus šīs valsts. prieks par to, ka visi apstākļi tā sakrita, lai iecere iegūtu reālas aprises, jeb vienkārši - tas viens solis, bet to nav vajadzīgs aprakstīt. īsumā - rutīna bija pārvērtusies par milzu rīkli, kurai nolēmu izdauzīt zobus.
ir gūti jauni iespaidi un, zināmā mērā, vērtību pārvērtēšana, kas vēl notiek. man bija pietiekami daudz laiks, lai domātu un secinātu, ko viennozīmīgi veicināja skaistā daba, rimtās dienas, citāda kultūra un saskarsme.

domājot par nākamo gadu, man ir skaidra viena lieta un to es neaizmirsīšu.