Man gribējās jaunu pieredzi dzīvē, nekad neesmu likusi darba sludinājumu, lai piedāvātu darbu, neesmu algojusi cilvēku, un tas bija tas, ko izlēmu darīt. Ilgi domāju, ko man vajag. Izdomāju - mums te mājās ir dažas trubas un zem radiatoriem vēl neiztīrīts, dušas kabīni arī varētu labāk izberzt, visus tos stūrīšus, jo nesen ievācos un jā, visas mazās kantītes vēl nav noberztas. Tas nebija galvenais, man vienkārši gribējās ielikt sludinājumu, nezinu, kāpēc. Es dažreiz tā daru - tāpat vien izdaru to, ko neesmu darījusi nekad.
Izdomāju, ka tas būtu mazāk kā stundas darbs, piedāvāšu piecīti. Nu nez, nu man liekas normāli piecītis par stundu, vai tad ne? Un jebkurā gadījumā - nu bet nepatīk taču nepiesakies!
Un te nu sākās! Atsaucās apmēram desmit cilvēki. Divu stundu laikā. Puse gribēja pieteiktes uz šo darbņu, otra... lamājās, ka tā esot bezkaunība.
Bet kurš viņiem liek??? Liekas, ka par maz, nu taču nedari! Laikam tiešām kaut kādas princeses, kas nesaprot, ka ir cilvēki, kam arī piecītis ir daudz un tiešām man kādi pieci cilvēki paspēja pieteikties uz šo darbiņu, tātad kādam to vajag, noteikti vajag!
Nu pretīgi. Vai tad es izdarīju kaut ko nepareizu?
Galvenais nesaprotu to, ka cilvēki raksta un lamājās. Nu kāpēc? Vai uz visādiem "masāžas salonu" darba piedāvājumiem arī lamājas?
Cilvēku nekulturālībai un vēlmei kasīties tiešām nav mēra. Kā var patikt vienkārši ar kādu nepazīstamu lamāties???