| nelielas pardomas |
[Jan. 26th, 2007|09:21 pm] |
|
Ja es atceros kad ar mani ir kas slikts noticis tad mani tas neizraisa jelkadas emocijas. Es nebaidos staigat nakti viens pa mezhu. Ja es ar kadu nesveicinos tad tikai tapec ka man viņam nav ko teikt. es cenšos neskatities svešiem cilvēkiem acis, jo zinu ka neieraudzišu Tur neka jaunu, ka tikai apvainošu cilvēku. Es speju iztureties mierigi kad uz manim kliedz vai ka jutu ka bus kautiņš. Es spēju kliegt uz nevainīgiem cilvēkiem. Es spēju dzert tīru šņabi. Man nepatīk ka šeit visiem patīk gudri runāt par politiku. man nepatīk kad aiztiek manas mantas bez prasīšanas un ja viņās nenoliek atpaļ vieta. Man patīk sakarīgi cilvēki. Es nekādi nevaru cienīt cilvēku kurš runā daudz un bez jēgas, tāpat cilvēku kurš atsakās palīdzēt pat ja lūdz. Man nepatīk aizņemties naudu. Man patīk līmēt un krāsot modelīšus. Es ciest nevaru augstāko matemātiku. Man garšo lasis ar sīpoliem, sali un pipariem. Man patīk ka viena vārda dēļ visa mana dzīve tik ļoti izmainījās. Ja es teiktu ka uz sliktako tad iespējams melotu, es nezinu kas butu, ja būtu un tas mani ari neuztrauc. Pagaidām esmu ar gandrīz visu apmierināts izņemot vienu lietu... bet tas tā tas nav būtiski. |
|
|
