Redz kā, nekādi nevar zināt, kas skaitās kauns un kas — taisni labi. Varbūt pēc gadiem četrdesmit būs normāli, ja kaut kur internetā varēsim atrast augstu valsts amatpersonu draņķīgus kailfoto, kas savulaik taisīti ar domu "ko mazbērniem parādīt"? Un tas, ka cilvēks strādājis ārzemēs — pluss vai mīnuss? Varbūt būs jākaunas rakstīt savā CV jebkādu darbību nevalstiskajās organizācijās?
Joprojām nespēju izprast, kāpēc par labāko uzskatīt uz nākotni orientētu domāšanu, ja visa nākotne ir tik neparedzama. Vienmēr kāds gribot negribot ieberzīsies ar nepiemērotu izvēli.
Garastāvoklis: |
 blank |
Skaņu fons: |
Iela aiz loga |