lasu tātad brīnišķīgo jauno pasauli. Pie šīs rindkopas laikam atvērās plauksta un tā lēni bet tieši iesitās pa pieri - kaut kādu plīkšķi sajutu un dzirksteles acu priekšā, ne ta zibsnis, ne atklāsme. Sasmējos. Kā iedomājos, tā sasmejos.
(kā man sanāca, tā iztulkoju)
-- mēs taču nepārtraukti taurējam, ka zinātne ir mūsu viss. Tā jau ir novalkāta hipnopēdiska patiesība.
-- kalta galvā pa trīs reizēm nedēļā no trīspadsmit līdz septiņpadsmit gadu vecumam.
te
(kā man sanāca, tā iztulkoju)
-- mēs taču nepārtraukti taurējam, ka zinātne ir mūsu viss. Tā jau ir novalkāta hipnopēdiska patiesība.
-- kalta galvā pa trīs reizēm nedēļā no trīspadsmit līdz septiņpadsmit gadu vecumam.
te
un vēl:
-- domājat, dieva nav?
-- nē, domāju, ka visticamāk ir.
-- tad kāpēc...
-- dažādiem cilvēkiem viņš parādās dažādos veidos. Pirms mūsu ēras viņš izpaudās kā būtne, kas aprakstīta tajās grāmatās. Bet tagad... [..] tagad viņš izpaužas caur nebūšanu; it kā viņa vispār nebūtu. [..] Dievs nav savietojams ar tehniku, zinātnisku medicīnu un vispārēju laimi. Nākas izvēlēties. Mūsu civilizācija izvēlas tehniku, medicīnu un laimi.
te
mus: |
East of the wall |