26 Marts 2010 @ 14:04
 
Something just made my day!

Aiz neko darīt lasot instalācijas laikā Patieso Dzīvi, uzdūros fenomenālam rakstam - Pūļa cilvēks, aci pret aci ar sevi.

Sajūsma...šis raksts būtībā for definējis manus uzskatus, par ļoti daudziem cilvēkiem, kas varbūt iepriekš nebija izkristalizējušies informācijas vakuuma dēļ.

Vienmēr esmu uzskatījis par nožēlojamiem cilvēkus bez vaļasprieka / hobija - nespējīgus piepildīt savu brīvo laiku ar ko noderīgu / radošu. Cilvēkus, kas nespēj būt vieni, nepanes klusumu un mieru.

Teikumi, kas man liekas ievērības cienīgi - "Visi plukatas ir saviesīgi. Izjūta, kas veicina noslieci uz vientulību un nošķiršanos, ir aristokrātiska."

Prasti cilvēki raujas sabiedrībā, tāpēc, ka nespēj izturēt paši savu tukšumu, savas personības monotonumu.