| subjekts romancika |
[Feb. 29th, 2016|05:00 pm] |
| [ | mood |
| |  listless | ] |
šī ir mana miera osta
mežā, netālu no mājām
vecs sašķiebies koks,
tas mana skābekļa padeve
es gaidu tevi uz sava koka,
atnāc un nejūties neērts
atnāc un pastāsti man garu runu,
es apsolu, es klausīšos, man vajag tikai nedaudz ruma
sniega pļava un putni salst,
tur mans miers un tur
mana sirds tevi alkst
es kaut kur tevi jūtu,
tevi tādu,
mazliet grūtu
šeit pie manis,
es palaidīšu tikai tevi,
vēlāk jau redzēsim, kur vedīs šie ceļi
sniega pļavā, kur punti salst,
es sēdēšu un sildīšu savu cigareti
viens dūms no izsmēķa
dzenas vēl debesīs kāpt
tā es apsolu tev,
mūsu atmiņas kādreiz vēl pārcilāt |
|
|
