„Viena no pašām labvēlīgākajām pārmaiņām, kādas nesen notikušas pasaulē, ir pieaugošā dabas nozīmīguma apzināšanās.
Daba gan nebūt nav jāuztver kā kaut kas neaizskarams un svēts. Rūpes par mūsu planētu ir tas pats, kas rūpes par savām mājām.
Tā kā visas dzīvās būtnes nākušas no dabas, nav nekādas jēgas kļūt par tās ienaidnieku, tādēļ es neuzsveru, ka ekoloģija nav ne reliģijas, ne ētikas, ne morāles jautājums.
Viss iepriekšminētais ir greznība, bez kā mēs varētu arī iztikt, taču neizdzīvosim, ja turpināsim nostāties pret dabu.”

(no Dalailamas autobiogrāfijas)