Cēlos pus6, paspēju noskatīties "Motociklistu vasaru", 835 autobuss līdz galam maksā 30 santīmus, gāzes pistole skapītī, ja nu gadījumā slimnīcas māsiņas neklausa, ilustrētā zinātne&sestdiena&klubs pamīšus, karbonādes kā dienas uzliesmojums, aizšaujam līdz pils dārzam, tur tik dzīvi, neskatoties uz to, ka nekas vēl nezied, gulbji uz ledus un neledus, kaķis uz laipiņas un akmens pustilta, baiļu faktors Pilsrundāles gaumē, saskrāpētas rokas, lapene, dīķis bez veiksmīgām vardītēm, kauliņi (ja nevelk, tad jāstājas) un atmiņspēle, tad jau Jaunjelgava ar koijotu un autobusu, kurš īstenībā ir visurgājējs, ceļi un neceļi, gaisma un tumsa, miegs un mīļums, Gārsene, piecas vai vairāk Zanes māsīcas, kuras visas taisa matus uz vakara balli, bet mēs neturam līdzi, mēs aizmiegam zem piecām segām, ceļamies pus8 un skatamies Lietuvas tv, pirmā sišanās ar olām un gardumgardās maizītes ar jaunavu tēju, tā ir tāda Dimantu burvība, to jau sen sapratu, tālāk pils un pirmā šūpošanās, tad jau ielienu strautiņā un spiedzu, jo šausmīgi auksts, bez izturu, jo veselai gribas būt, turpinam ar skaistajām takām, ar skriešanu apkārt trejmeitiņām, lai skaistāka būtu, čiekurkaujas, mīļais mīļais kaķis, foršā foršā Zane, skaistā skaistā Latvija, tad tā ceļmalmala man lika kā padomju laika filmās sajusties..tādai pliki laimīgai, bērzu sulu dzērāji, Lieldiendejas, kaķis negrib būt vientuļš, man uzdāvina lielo akmeni, šokolādes olu vairāk nav un mūs ved uz autobusu. Autobuss iet tieši simts mūžības, bet mums ir zefīri un miegs, mums ir vienalga. Negribēju tevi nekur laist, bet beigās sadusmojos un palaidu un zupu mājās ēdu viena pati, uzdzerdama fantu pa virsu.
Bet tu šūpo mani vēl, šūpo mani tur, kur gribi, labi? man patīk.
current music: "How Do You Do" - "Roxette"