bet es, bet man. zinu tikai, ka tagad es iešu uz humpalām. ir sajūta, ka tieši šodien tur izrakšu kleitu vai blūzi ar to kaut ko, ko angliski sauc par Peter Pan collar. nu, apkaklīte ir tāda ar noapaļotiem stūriem, kas man asociējas ar laikiem, kad dziedāju baznīcas korī, kaut gan man nekad tādas blūzes nav bijis un arī laiki, kad dziedāju tādā korī, ir tik seni, ka var teikt - tā vairs tikpat kā nav taisnība. nav tā, ka baigi to apkaklīti vajadzētu, bet ja ieņemu kaut ko galvā... turklāt man to apkaklīti vajag tādu ļoti konkrētu, nevis derēs jebkas. un rīt būs sestdienas rīts. es pamodīšos un skaidri zināšu, ka ledusskapī mani gaida vēl divas sataupītas vīģes. tās būs aukstas un labas, sulīgas, pats augusta saules iemiesojums.