|
|
|
September 28th, 2008
 | 11:26 pm - trešā filma
sorr, lj cut slinkums mācīties taisīt
Atminu,
Vakars ar pakošanos, izbraukšana daudz maz laicīgi, tikai pusstundu vēlāk, kā paredzēts. pa ceļam Valdiņš griež un dala sieru, un vīnu, samērā dzīvīgs ceļš. Ēriks apliekās un līdz ko atbraucam viesu namiņā, aizteš tumsā uz upi pa kalnu prom, nezinu, ko darīt. Iz-pakošanās un tad es pirmo reizi mūžā braucu ar busu. Pa ceļam fūres pretī kā cocacola ziemīšu reklāmā un daža laba mežacūka ar. Uz Ventspili pakaļ Rolandam. Komplektācijā vēl kaucošs Ēriks un depresīvs Dāvis, kuri abi mācēja karti lasīt tik labi, ka mēs neglābjami apmaldījāmies, bet nu galu galā atradām lielisko V-pils autoostu (!), kas vairāk izskatījās pēc nakstkluba.
Atpakaļceļā Ēriks un Rolands viens otram kratīja sirdi visu ceļu, za to man nāca smiekli, ka nakts vidū staķikā jāpērk cukurs un margarīns. Ievēlāmies uz vakariņām, bet pēcāk atlūziens bija konkrēts un pārliecinošs.
Rīts - miglā tīts. Viss vienā pienā. Brokastu omlete un Dainis, kas steidzina visus uz purvu. Auksts slapjums, saule dūmakā, miglā sarasojis ik zirnekļu tīkls, purvs - īsti kapeņstāstiņi. Pirms filmēšanas satiekam Agri un bērnus, bet kaut kā izmainamies laika gaitā. Pirmais stidziens jau pašā rīta sākumā,kad Valdiņš draudēja - Ejiet pāri tai vietai, kur es gribu, vai kāpiet atpakaļ busā un nafig prom uz Rīgu. Tad nu stigām un stenējām. Pāris filmējumu ar mūsu staigāšanu (kā vienmēr:)), līdz nonācām uz laipas, kur pēc mūsu aiziešanas nofilmēšanas, filmēšnaas tīms satika Amerikas ūdeli, kas nāca apčurāt Valdiņam kāju. Visvairāk mani sajūsmināja Daiņa teksts, par to, kā viņi satikuši ŪDRU, un Valdiņa piebilde, ka tas bijs ne tikai albīns, bet arī traks. LOL.
Izmocījām bērnus, tie bija makten sabijušies pēc visādiem riebīgiem jautājumiem nemaz daudz nerunāja. Tad gaidījām paraplānu ar Krišu un Kasparu, ehh, ilgi gaidījām, līdz šamie atlidoja un riņķoja riņķoja un mēs tik skraidījām un skraidījām.....
Pusdienas pie galda, pie Agra mammas mājā, Stiklos. Pēc tam lēkšiem aulēkšiem uz kūdras izstrādes lauku, kur ar paštaisītu vagoniņu, kas sakomplektēts no veca autobusa&vilciena sastāva daļas, aizpiļīja mūs 4 km iekšā purvā, kur skatu aplaižot paveras šausmonīgi kūdras izstrādes lauki. Kūdra klucīšos žāvēja baisajos hektāros, apkārt strādā n-tie raktori un ekskavatori. Parunājāmies ar kūdras džeku, tad laukā nolaidās Krišs, kūdriniekiem paraplāns bija kaut kāds wow, šamie bildēja ar fočukiem un mobiļņikiem. Kameras arī laikam džeki nebija redzējuši. Tālākais lika maniem ceļiem ļodzīties, jo scenārijā bija paredzēts "paraut Maiju gaisā". Tā tas arī notika. Pirms pacelšanās, kad Dainis, Aigariņš, Kaspars un Valdiņš visi man pamācīja kā un ko darīt, lai paceltos, man likās, ka es no šausmām uzsprāgšu, jo īpaši no domas, ka affigenna jāskrien. Kad Krišs teica, nu tad sākam, likās ka pasaule sagriežas un adrenalīns asinīs tika iedozēts pārlieku lielā devā, sāku skriet bet bija konkrēts aplauziens, ka jau pēc dažiem metriem pacēlāmies un aidā - gaisā! Jau pirmajā aplītī Krišs mani izkacināja uztaisot dažus labs pagriezienus, ka uzreiz uzausa atmiņā Valdiņa pamācība, kā pareizi vemt no paraplāna, lai neapvemtu sev kājas. Citādi - kaifs pa visu hipotalāmu - tur augšā ir labinieks. Uhh, koki un arumi un labības lauki un mājas - maza puzlīte. Un cilvēki - mazi krāsaini pikselīši.
Vakars ar pirtiņu, ko Valdiņš iesauca par kultūras namu un gardas vakariņas karameļu liķiera noskaņā. Galugalā - raksturīgais atlūziens.
Rīts mazākā pienā, sapakošanās un mana depresija, ka ir pazudusi ķemme.
Pāris ainiņas purvā, ar augiem, ar vēl šo to un kūdras zondēšanu, līdz nonācām pie Ērika/Rolanda slīcināšanas ainas. Sarunājām tā, ka Rolands uzlec uz sarkanā ciņa, tad novelk zābakus un tad lec uz zaļā, to zābaku novilkšanu tad izgriežam. Nepaspēja gan nekur tas Rolands uzlēkt, jo jau lēcienā uz zaļo cini iežāvās kūdrā līdz vidum, tad tas, kā Ēriks jamo vilka ārā ar lietussargu - nedasmieties. Kā reiz - bikses bija slapas, tad nu aši desot uz busu purvmalā pie maizītēm un tējas.
un tā pa zolotaja siguldā, nē, bet kurzeme - kratījāmies mājā.
saplānojām, ka mežus filmēsim ziemā, uz slēpēm un kaitiņiem :) juhu. gaidu.
|
|
|
