Medical Division -

Tukšums un klusums tikai divi cilvēki satikušies atkal un nezin ko iesākt.
-Tu esi pārāk domīgs
-Man ir vienalga
-Bet man nav vienalga esmu pieradusi, ka esi jautrs
-Man ir vienlga.
Rokas pieskāriesn un tā tiek nogrūsta
-Liec mieru es gribu pasēdēt un padomāt. Tu vari iet iekšā.
-Nē es arī gribu padomāt.
Sekunde klusuma. viņš pieceļas un vienkārši aiziet, bet viņa paliek sēžot...
*Es negribu ar tevi strīdēties. Bt kas ar mums notika. Kāpēc tu esi palicis tāds? Es tevi mīlu un nespēju bez tevis...*

***
Vilciens. Pretjie krēsli. Viņš izliekas, ka guļ, kad pamana viņas skatienus, bet viņai ir vienalga tikai domas pa galvu plosās.
*Ko es izdarīju ne tā? Kādēļ tu mani atgrūd? es vēlētos palikt par tavu ēnu, lai vienmēr būtu blakus, bet tu negribi...Un es ceru tikai uz vienu, ka reiz tu visu pateiksi un nebūsi gļēvs...*