tethys_

Johaidī, kas tad tur par cilvēkiem ievākušies, kas tā atļaujas izrīkoties?!

Žēl, ka cērt nost kokus. Ja nu vienīgi tur ir kaut kāda cita konstrukcija padomā. Bet ja nav nekas tiešām prātīgs kamdēļ tas tiek darīts, tad tā man šķiet muļķīga doma.

Interesanti gan, aiz ko tad tā neiesaki? Bet a.god. Priekšnojauta teic priekšā, ka šāds info tāpat kā pārējā pāri nodarījumu liste, atkal nebūs pieejams.
Piedodiet, nestādījos priekšā.
Dina! Nu, tā ar kuru neiesaka iepazīties. Interesanti kamdēļ. Deguns taču jāiebāž visur. Tikai tā var uzzināt, kas tīkams, kas ne.
Redz! Es pat ielogojos Tevis dēļ!
Ejam tālāk!
Ko tad es tādu esmu izdarījusi?? Izsaimniekojusi `komūnas` kasi? Dzērumā izdauzījusi mājai logus vai ar sliktiem vīriešiem drāzusies Tevā zaļojošajā puķu dobē?? Nez kāpēc mana sirdsapziņa klusē. Kā saprotu faktu ir daudz, padalies taču!
Nu davai – pa punktiem.
Sakies – viss bez tavas ziņas notiekot. Skatos no tās ziņas jēga maza. Regulāra sūdzība par kaķu kastu smakošanu (šeit jāteic, man ir mazliet savādāka izpratne par zvēruļu mīlestību) tiek atfutbolēta ar tekstu: "Es esmu pieradusi..." tam sekojošu vakartērpa čaukstoņu durvīs, kuras aizcērtas ar skaļu troksni. Nu, smalka lēdija, ko piebilst?!
Jau atkārtoti enerģiju pārzinātājai prasu – kādas enerģijas, jūs tur pievelkat? Ar smirdošām kaķu kastēm (jei bogu, nav skaidrs, kāpēc Tevis dievinātajiem košakiem uz tādām jāiet???), nevēdinātām telpām, nedēļām nemazgātu trauku kaudzēm, aizķepušām virtuves skapeļiem un grīdām, piedodiet par tiešumu, kūšu matiem aplipušiem podiem, kas par birsti zin tikai to, ka tā stāv tur blakus??? Jau dzirdu kā durvis cērtas tieši tā pat kā toreiz, kad uzdevu šo jautājumu skaļi??
Pēc darbošanās virtuvē noslauki virsmas! Paēd un nomazgā traukus! Viss! Tieši tik vienkārši! Kur nozieguma sastāvs pret šo iebildumu?
Ja kaut kas nav skidrs, iekāp autobusā un izlasi sabiedriskās kārtības noteikumus par smakojošu, smērējošu priekšmetu pārvadāšanu (šajā situācijā – uzglabāšanu) sabiedriskās vietās!
Pofig. Neesmu nedz tizla, nedz kropla. Varu uzkarināt rotējošo darbu grafikam un to visu izdarīt viena, pat neraugoties uz to ka mājās esmu tikai vakaros, kam pievienojas ļaudis, kas arī vidi vēlās koptu. Bet ko tur daudz, viņi jau arī ir "tādi, ar kuriem sadzīvot nav iespējams". Ha, kā rādās maģija tiešām darbojas – būšu izkustinājusi zemūdens akmeni. Ne vienu vien. http://www.wicca.lv/tirisana_un_attirisanas.html
Tu, uzmanības prostitūta, visa Tava dakšošana ir pilnīgs blefs. Ir jau kruta publiskā vidē locīt rakstainos cimdos tērptus pirkstus. Darbi rāda.
Kad ievācos, teici – neviens izņemot Tevi neko nedara. Slikti. Tagad dara – atkal slikti!
Piedod, sameloju. Miskasti Tu iznes.
Dārzu mīli? http://klab.lv/users/tethys_/2012/05/20/ (pēdējā rindkopa) Man laikam ir slikta atmiņa. Neko neatceros par Tevis koptajām, leknajām dobēm. Sorry, tā gan, tiesa, nav mana darīšana. Līdz brīdim, kad ielējusi sevī nedaudz alu vienīgais, ko pēc kārtējās aizvainojumu pilnās klusēšanas vari paust ir, ka Tev skauž mani gurķi... WTF!? Priekš kam man Tavas konfektes kakainā papīrītī?? Nezinu nevienu puslīdz sakarīgu iemeslu, lai Tev arī tādi nebūtu.
Par mīļo ķirsīti. Redzi, Sirds, ja Tu tiešām tā interesētos par savu dārzu, būtu pamanījusi, ka tas bija pusē nolauzts (varbūt nolūzis – nezinu.) Un nevis kāds zars, bet stumbrs.
Par plūškoku. Attiecībā pret Tevi vainīga. Pret saimnieci un dārzu – nē. Bet tā kā bijāt postulējuši, ka ejiet projām, mana vaina ir stiepjams jēdziens. Ok, vainīga, ja vien Tev tas palīdz.
"Kaķu nīšana..." Kā jau minēju, mana izpratne par kaķaušu mīlestību ir visai tāla no Tavējās. Katrā ziņā tur neietilpst jau minētās kastes, vai fakts, ka kastu saturs tiek bērts miskastē zem izlietnes. Tu mani nostādi dilemmes priekšā. Nav skaidrs, kas ir labāk - kastes tiek tīrītas vai nē? Tur neietilpst arī tas, ka kaķiem ļauts kāpt uz galda, staigāt pa nomazgātajiem traukiem žāvētājā. Un neietilpst arī tas, ka saimniece neuzskata par vajadzīgu kaķpēdiņas noslaucīt. Arī nemazgāti kaķtrauciņi tur nepiedalās.

turpinājums.

Ak, jā! Tevis minētā grozu piekrāmēšana un nogrūšana malā nav uz manu adresi. Pirkstu neesmu pielikusi. Sod-sāls-traukam arī nē! Starp citu, kastu pārvietošanā nepiedalījos pat idejiskā līmenī. Bet ir ok. Māja vairs neož. Nekrofīlijas mīļotājiem gan tas varētu būt kaitinoši. Nav tonusiņa.
"Par cilvēkiem, kas visu risina caur liegšanu, ņirgāšanos...." Mmmm... Kaut kāds vājprāts! Starp citu, vienīgā bļaustīšanās ir notikusi tikai ar Aivīti, pie kura durvīm mazgājot grīdu pateicu, ka viņš ir pimpītis (nejaukt ar `pimpis`. Pimpim ir jābūt, kā minimums, stingram), pat pie viņa istabas durvīm smird. Nu, un tad mēs izbļaustijāmies. Kārtīgi. Žēl tomēr. Žēl, ka nespēju uz viņu nekad tā pa īstam dusmoties. Nu, kā tu uz bērnu dusmosies?!
(Nē. Bija vēl viena reize. Bet bļāva tikai Aivītis. Par to, ka viņa velo aiznests uz pagrabu. Rokas nost! Arī tas nav uz manu adresi. Ne nesu, nedz prasīju kādam to darīt. Pat neredzēju kā tas notiek.)
Taču Tavs miers traucēts netika. Tevis tak nebija mājās. Un vari nesatraukt kunģi. Tavos eksaltēti aukstajos, aizvainojuma pilnjos gājienos grūti iespraukties pat ar draudzīgu uz zoba pavilkšanu.
Eh, cik tomēr labi bija 1991. gadā klausīties Enigmu. Neviens par New Age neko nezināja.
Klau, dārgā! Kā es varu zināt, ka Tevi kretinē Enigma?
http://klab.lv/users/tethys_/2012/06/09/
It īpaši, ja Tu to nesaki? Ciest, tas ir jāprot. Un tas ir tik cēli. Un galu galā, ja Tu kādam par to izstāstītu, problēma atrisinātos un nebūtu vairs skisto ciešanu. Ko nu??
Jo vairāk! Kad ievācos, bija saruna, ka problēmas vajag izķidāt nevis klusībā cept. Spriedu: 27 gadi, it kā vajadzētu būt nobriedušai personībai. Sludinājums vispār liecināja par aktīviem, darbīgiem jauniešiem. Gribējās! Tas viss ar dakšām ūdenī rakstīts. Ko es redzu – sēnes! Ar pusaudžu ambīcijām!
Pilnai laimei Tu ne tikai klusībā cepies, liec staigāt uz pirkstgaliem, rēķinoties ar Tavu menestruāciju ciklu, ko pavada garastāvokļa svārstības no dranķīga uz pavisam dranķīgu. Kādam ir jāuzmin kas Tev kaiš, vai? Non stop par kaut ko esi aizvainota, plus, kā izrādās, interneta vidē mazgā netīro veļu. Zini kā tas saucās? Emocionālā vardarbība. Pati palasi savus tekstus. Vieni vienīgi mazi pirdieniņi. Visu laiku viss ir par maz, nepatīkami, pretīgi, negribās, slinkums, slikti, slikti, slikti... Ok, tas viss ir lieliski, bet ko Tu liec pretī?
Pupu mizas. Savas galma intrigas vari aiztaupīt smalkākai kompānijai. Šitādus gadījumus enerģiskā lauku meiča saož pāris kilometru rādiusā. Kā nekā ar šito viņa ir uzaugusi.
Starp citu, ļujiet vismaz zināt, kas slēpjās zem: "Mājās nemitīgi notiek kaut kādas preteklības, nespēju te vairs izturēt.. "??? Kamēr nav pieturas punktu, tas izskatās pēc vīnogām, kuras skābas. Jo nevar aizsniegt.
Žēlabas par palikšanu uz ielas un pārvākšanos zem tilta vispār ir hospitalizācijas gadījuma cienīgas. Tu sev vai citiem mēģini iestāstīt, ka tiec izraidīta? Kaut kāda interesanta tā atbildība pašai par savu dzīvi. Ir punkti par kuriem Tu izvēlies atbildēt un lērums balto laukumu, par kuriem atbildību nevēlies nest. Ok, bet tad Tev nav tiesību činkstēt ka pa Taviem baltajiem laukumiem operē kāds cits. Vēl šorīt virtuvē karājās ar Tavu roku rakstīts info, ka jūs ar Koku oktobra sākumā izvācieties. Rakstīts, nu jau noprotu, kārtējā emociju uzplūdā. Par iemesliem neko neminot ne rakstiski, ne mutiski. Taču, man laikam nez kamdēļ būtu jānoprot, ka vainīga esmu es! Lietas tik veikli nevedās, ja? Un tapēc bultas uzreiz tiek iebīdītas tēmā: `cik slikti viņi pret mani!!` Nē, dārgā! Arī par savām emocionālajām reakcijām tu esi atbildīga tikai pati.
Tā ka - uz priekšu!! Laimei ceļā netaisos stāties. Tu esi brīva savā izvēlē. Jo īpaši – nekad neesi paudusi manus gaužos nodarījums. Nu, man atvainoties, ka es esmu?!
Kas pats apvainojas, tas pats arī atvinojas.
Labi pietiks. Iesākumam. Citādi pus diena jau pačakarēta. Redz es jau ar` neesmu bez grēka, arī atļāvos publiskai veļas dienai, tā ka akmeni sviest neklātos. Taču Tu tiešām varētu savus aizvainojumus beidzot izvērst pedagoģiskā praksē. Attiecībā pret mani. Un ļaut man zināt nevis minēt.