| jūdas graši klusām spēlē vecrīgas vidū un rudenī |
[Sep. 19th, 2009|07:56 pm] |
sēžu viena virtuvē, pidžamā, skan regīna, gribas pīpēt, tēja dziest. basas kājas salst, un acis nedaudz sāp, stāsta nav, bet visi šie apstākļi mani atkal un atkal vedina domāt par vakarvakara būšanām, jo viņš nav no tiem, kurš saka, ka viņam prieks bija satikt, vismaz kādreiz nebija.
un ja mēs vēl joprojām kvadrātiekavās rakstām to, ko neuzdrošināmies pateikt, bet tikai nodomāt, tad manās kvadrātiekavās tagad ir rakstīts, ka ir jau labi. |
|
|
